Jauns gads un Jauna dzīve

Šis ir pārdomu raksts. Neliela atskaite pašai sev par pēdējo pusgadu manā dzīvē.

2012. gads man sanāca visai dīvains. Puse gada bija relaksācijas un iedvesmas pilna, otra puse ļoti darbīga un tajā pašā laikā apātiska personiskās attīstības ziņā.

Vasara paskrēja nemanot - tad ceļojumi, tad personīgie projekti, tad jau atkal biju iesprūdusi ar degunu kādā grāmatā. Dienas saplūda viendabīgā masā. Rudens piezagās līdz ar braucienu uz Rīgu.

Kopā ar līgavaini un viņa vecākiem Užavas bākā

Ak jel, šis brauciens diezgan labi salika punktus uz "i". Pirmkārt, sapratu, ka tuvākajā laikā uz dzīvi Latvijā tomēr nevēlos atgriezties, jo jaukā un dzīvespriecīgā noskaņa, kas virmo pavasarī, pazūd jau pirmajās septembra dienās. Cilvēki ir jau noguruši, lai gan atvaļinājums tikko beidzies, noskaņa ir smagnēja, jo nevienam nav ne laika, ne naudas, lai vakaros kārtīgi izklaidētos. Šī ir laikam viena no tām lietām, pie kā esmu tik ļoti jau pieradusi dzīvojot Anglijā - cilvēks darbu atstāj aiz ofisa durvīm un dodas baudīt dzīvi.

 
Otra, un daudz nepatīkamākā lieta - man Lido Dzirnavu ielā ļoti veikli nozaga somu. Sēdēju pie durvīm, draudzene turpat blakus. Nekur prom nebijām, bet ceļoties konstatēju, ka soma no krēsla atzveltnes pazudusi. Tas bija nu ļoti nepatīkams vakars. Liels paldies jaukajām meitenēm, kas manu somu izvandītu atrada savā kāpņu telpā un aiztaupīja manas lielākās raizes par dokumentiem un mājas atslēgām. Tomēr man neizprotamā veidā no mana bankas konta pazuda prāva naudas summa, kas tika izņemta no bankomāta. Vēl joprojām esmu dusmīga uz pašvaldības policiju par bezdarbību un neatsaucību. Vēlāk uzzināju, ka ārzemniekus Lido restorānos tajā rajonā bieži tā aptīrot - cilvēki, esiet uzmanīgi!

Kopumā bija arī labas lietas - bijām ar līgavaiņa vecākiem braucienā pa Kurzemi. Tas nudien bija jauki. Izbaudīju īstu rudeni ar sēnītēm un odziņām. Šī jaukā brauciena laikā izlēmām, ka pietiek vilkt gumiju un jāprecas 2013. gada vasaras beigās. Šis lēmums lika nonākt pie secinājuma - vajag krāt naudiņu kāzām. Tā es sāku meklēt jaunu darbiņu.
Darbu atradu neparasti ātri - pieteicos vairākām pozīcijām un 2 nedēļu laikā jau saņēmu piedāvājumu piedalīties projektā, kas notiek Birmingemas publiskajā bibliotēkā. Darbs nebija nekāds dižais - tīrīt vairākus tūkstošus grāmatu plauktu ar putekļusūcēju. Tomēr kontrakts bija uz 2-3 mēnešiem, laba alga un atrašanās vieta 15 minūšu attālumā no mājām. Pieņēmu šo piedāvājumu un nenožēloju. Izrādījās, ka amerikāņu kompāniju darba stils un motivācijas modeļi atbilst manai gaumei par 100%. Lai gan pats darbs bija ļoti vienmuļš, es varēju nodot savu prātu audiogrāmatu varā. Vēl viena lieta bija foršais priekšnieks un interesantie kolēģi. Bibliotekāri tomēr ir atsevišķa suga. Nevienā citā kolektīvā nebiju piedzīvojusi tik dzīvas diskusijas par seriāliem, grāmatām, filmām un ikdienas notikumiem. Lai gan lielāko laika daļu pavadīju no visiem izolētā vidē, tomēr pamanījos iedraudzēties pie pusdienu galda vai kādā no firmas rīkotajiem pasākumiem. Tā laikam bija jaukākā daļa - reizi mēnesī tikai rīkoti mazi pasākumi ar ēdienu un sarunām darba stundu ietvarā. Pasvinējām Helovīnus, bijām parkā ēst pilsētas gardākos sendvičus un decembrī bijām uz restorānu. Tas viss apmaksāts. Liels bija mans pārsteigums, kad dabūju Ziemassvētku prēmiju. Tas bija ļoti jauks un patīkams pārsteigums. Lai gan šajā darbā pavadīju visīsāko laiku savā nopietnajā darba karjerā, jutos visvairāk pieņemta un novērtēta. Lai gan visu laiku biju ļoti nogurusi, jo nevēlējos pamest savu drošības spilvenu - darbu naktsklubā, ļoti priecājos par šo pieredzi. Un arī iekrāto naudiņu kāzām.

Svētku laiks pagāja nemanot un šobrīd jau jūtos spēku un apņēmības pilna, lai atkal mestos jauna darba medībās. Izbaudu savu brīvo laiku un pa druskai plānoju nākotni. Esam nolēmuši vasarā pārvākties uz jaunu dzīvokli. Gandrīz nevaru sagaidīt, kad pienāks šis jaukais brīdis.

Ja runājam par tipisko ieradumu veidot apņemšanās sarakstus, šogad nolēmu strikti pieturēties pie izmērāmiem mērķiem.

• Apprecēt savu labāko draugu
• Atrast jaunu darbiņu, kas palīdzētu realizēt citus mērķus
• Atrast jaunu dzīvesvietu netālu no darba vai pašā pilsētas centrā
• Izlasīt 50 grāmatas
• Realizēt vismaz 10 palielus radošos projektus

Nekas tāds īpašs. Esmu sapratusi, ka mērķi no "pareizāk dzīvot" sērijas nav priekš manis. Pirmos mēnešus vēl turos, bet tad ieslīgstu rutīnā un gada beigās esmu turpat, kur iepriekš. Tas gan nenozīmē, ka neesmu veikusi uzlabojumus savā dzīvē - ēdu pareizāk, cenšos vairāk piedomāt pie lietām, izglītoju sevi, veltu vairāk laika mīļotajam cilvēkam un draugiem. Ir mazas lietiņas, ko vēl gribas sasniegt - izpausties radoši, pievērsties hobijiem, vairāk lasīt grāmatas nevis nekam nederīgu informāciju internetā, apgūt valodas, vairāk interesēties par savu profesiju, vairāk kustēties. Bet šie mazie mērķīši ir jāpatur prātā un jāattīsta savā laikā, lai tie neizslīd cauri pirkstiem kā smiltis. Tiem ir jānobriest, jābūt sajūtai, ka tā vajag, ka šajā laikā tas ir tiešām tas, ko vēlos.

Gribas sev un citiem šajā čūskas gadā novēlēt slaidi kustēties pretī dzīvei, nevis saritināties stūrītī un gaidīt, kad medījums pats ieskries mutē. Lai šis gads ir panākumiem bagāts un dzīvespriecīgs, lai tas mūs attīsta un sniedz gandarījumu par paveikto. Priekā!