Četras dienas Dublinā (Pirmā daļa)

Sen nebija sanācis nekur aizbraukt, ja neskaita braucienus uz Rīgu, tad nu ar līgavaini nolēmām doties iepazīt ķeltu zemi. Brauciens sanāca visnotaļ veiksmīgs. Dublina pārsteidza mūs nesagatavotus drēgnumam, kas iet līdz kauliem, toties lietu pa īstam dabūjām vien pēdējā dienā.
Ceļojums sākās ar mošanos pusstundu pirms laika, kad jāiziet no mājas. Tomēr tas nebija nekas traks un visu paspējām. Rūdītas miegamices sataisās 10 minūtēs. Nakts bija slikti gulēta un kafija pirms vilciena bija īsti laikā. Lidostā nedaudz paklejojām un atradām trešo kompanjonu braucienam - Padingtona Lāci, kurš visur devās mums līdzi.Viņam arī ļoti patīk ceļot, un, spriežot pēc mūsu bilžu albuma, viņam ļoti garšo alus.
Lidojums bija ļoti īss un ātri atradām ceļu līdz viesnīcai. Jau laicīgi izpētījām, ka var nepārmaksāt un līdz centram nokļūt ar parasto sabiedrisko autobus nr.16 vai 41. Viesnīcu atradām ātri, galvenokārt pateicoties telefona GPS. Šim ceļojumam izvēlējāmies Dergvale Hotel divu zvaigžņu viesnīciņu. Mūs sagaidīja laipna recepcioniste, samaksājām un devāmies apskatīt istabiņu. Mēbeles bija vecas, bet labā stāvoklī, numuriņš tīrs un mājīgs. Personīgā vannas istaba vienmēr ir priekšrocība. Un televizors mums bija gandrīz vai eksotika, jo mājās to neskatāmies vispār (galvenokārt tāpēc, ka negribas maksāt par Tv licenci). Ātri pārkrāmējām somas un devāmies brokastu meklējumos.
Līdz centram tikām 15 minūtēs un devāmies meklēt jau Anglijā pārbaudīto vērību O'Neill's. Paspējām uz brokastīm, kuras gardi notiesājām, kamēr plānojām, kurp doties vēlāk. Ceptas olas, bekons un desiņas kļuva par mūsu ikdienas brokastīm, jo to pasniedza arī viesnīcā. Patīkams pārsteigums bija dzirdēt krogā latviešu valodu. Iepazināmies ar Ivetu, kas tur strādā un dzīvo Īrijā jau 14 gadus. Aktīva un ļoti patīkama sieviete.
Pēc brokastīm devāmies uz Sandeman's bezmaksas tūri. Šī kompānija piedāvā tūres bez maksas, tās vada entuziasti un ekskursijas beigās katrs pats var izlemt, vai atstāt tūres vadītājam dzeramnaudu. Pirmo reizi šo tūri izmēģināju Edinburgā un tā ļoti patika. Līdz tūres sākumam nedaudz paklejojām ar karti pa tuvējo apkārtni. Tūre sākās 13.00 un ilga apmēram 3 stundas.

Mūsu gids Kirans daudz stāstīja par Dublinas vēsturi un nedaudz jocīgo īru pieeju politikai. Daudzi notikumi ir neloģiskas un haotiskas rīcības sekas. Mēs nepaspējām iziet cauri visiem punktiem, bet vienalga bija interesanti.
Interesants likās Džonatana Svifta (1729. gads) hiperboliskais piedāvātais plāns, kā apmierināt augstākās sabiedrības vajadzību pēc gaļas un rsināt pārapdzīvotības un nabadzības problēmu - pazīstams ar nosaukumu "A Modest Proposal"(Pieticīgs piedāvājums). Daudzbērnu ģimenēm tika ierosināts savus bērnus pārdot bagātniekiem, kur tie tiktu izmantoti gaļas iegūšanai. Loģiski, vai ne? Visiem labi. Vienīgi ētika laikam bija stiprāka un šis ierosinājums netika atbalstīts praktiskajā dzīvē. Reizēm literatūra ir pārāk īpatna.
Otra interesantā lieta bija Sv. Paula katedrāles stāsts - lai nopelnītu naudu, katedrālē tika ierīkota brūvētava un vēlāk arī bordelis. Kā arī tur tiek izstādītas mumificētas Toma un Džerija atliekas - nabaga dzīvnieciņi (kaķis un pele) bija iesprūduši un mumificējušies ērģelēs. Iekšā nebijām laika trūkuma dēļ, bet, ja gadīsies atkal būt Dublinā, noteikti gribētos aiziet.
Tūres laikā bija neliela pietura radošajā kvartālā, kur daļa ēku pieder grupai U2. Savas mūziķu karjeras sākumā viņi tika izraidīti no viesnīcas bāra un nosolījās kļūt slaveni un bagāti, un nopirkt visu hoteli, ko viņi arī izdarīja. Forši. Ir reizes, kad sapņi piepildās.

Laiks bija sabojājies un aizgājām pasildīties krogā, kur par īpašo cenu dabūjām gardu zupu un izbaudījām īstu īru kafiju. No kroga izgājām sasildījušies un jau nedaudz apreibuši. Toties priecīgi.
Tad devāmies Trīsvienības koledžas virzienā. Šī nudien ir forša universitātes pilsētiņa pašā Dublinas sirdī. Līdzīgi kā Latvijā ir leģenda par LU galvenās ēkas centrālajām kāpnēm, arī šai koledžai nav gājis secen veids, kā pabiedēt savus studentus. Trīsvienības koledžas pagalma atrodas zvanu tornītis, kuram var iziet cauri un tā ir slikta zīme studentiem - iziesi cauri, universitāti nepabeigsi. Otra leģenda vēsta, ka, ja tornis sāk zvanīt, kad tam iziet cauri, cilvēks ir jaunava. Laikam vēl viens iemesls, kāpēc studenti no tornīša izvairās.
Tūri beidzām ar stāstiem par galveno ielu un jaunākajiem tūrisma objektiem. "Adata" tautā tiek izsmieta, jo tika uzcelta laikā, kad liela problēma bija heroīna atkarība un tā ir gaužām nepraktiska, ja neskaita faktu, ka pēc tās var orientēties pilsētā. Otrs "Big Fail" bija kanālā iebūvētais pulkstenis, kurš nekad nav darbojies pēc plāna, jo kanāla ūdens ir pārāk netīrs, lai tajā varētu ko saskatīt. Bija paredzēts, ka iemetot naudiņu pulkstenis tiks izgaismots - nekas nesanāca. Bet interesanta ir uzraksta plāksne, kas tika ievietota noņemtā naudas aparāta vietā - tā ir fiktīva piemiņas zīme. Izskatās pilnīgi nopietna un īsta, bet tas ir tikai joks.

Pēc tūres bijām nosaluši, izsalkuši un noguruši. Nedaudz pasēdējām krogā un izbaudījām Guiness alu, kā arī pamēģinājām citas alus šķirnes. Bezmaksas WiFi ir gandrīz visur un mēs to izmantojām, lai saplānotu nākamās dienas programmu. Atgriezāmies hotelī un skatījāmies smieklīgos šovus, kurus rādīja pa Tv. Reizēm ir patīkami vienkārši atslēgties un paskatīties kaut ko nebūtisku.