23.11.13

Bada spēles - Spēle ar uguni


Ieturot tradīciju, padalīšos ar saviem iespaidiem par otro Bada spēļu filmu ne vien tāpēc, ka tās pamatā ir grāmata, bet arī tāpēc, ka tā ir tiešām laba filma.

Pirmkārt, gribas apsveikt filmas veidotājus ar to, ka viņiem izdevies ieturēt labu balansu ar grāmatu. Scenārijā nav pielikts nekas, kas nav bijis grāmatā (katrā ziņā neko īpašu nemanīju, bet arī grāmatu lasīju pirms gada, tā kā varbūt kāds sīkums paskrējis garām), bet arī galvenā doma un notikumi ir labi atspoguļoti. Nevar piekasīties, ka kāds svarīgs un nozīmīgs moments  būtu izlaists un vairs nevarētu saprast, kas notiek. Man personīgi 2. grāmata no Bada spēļu sērijas ir iecienītākā. Man patīk, kā tiek iesaistīti jau zināmie tēli, kas arvien vairāk atklāj savu raksturu, un parādās vairāki interesanti jaunie tēli. Katram savs raksturs, katram savi motīvi. Tālāk sekos SPOILERIS, brīdinu, jo nevēlos sabojāt pārsteigumu tiem, kas nav lasījuši grāmatu un filmu tikai vēlas skatītes.


Filmas saturs:
Katnisa un  Pīta ir jaunās zvaigznes - apbrīnotais mīlas pāris. Tomēr atgriešanās ikdienā nav nemaz tik spoža - jaunieši reti tiekas, nemaz jau nerunājot par to, ka viņu romantiskā dzīve ir fikcija priekš lētticīgiem skatītājiem. Izaicinošais izgājiens ar indīgajām ogām ir atstājis savu nospiedumu - nekas vairs nav kā agrāk. Baidoties no nemieriem, prezidents nolemj brīdināt Katnisu par iespējamām viņas rīcības sekām - būtībā, izsaka visai nopietnus draudus. Bailēs nodarīt pāri savai ģimenei, Katnisa piekrīt dejot pēc prezidenta stabules un turpina saldā pārīša priekšnesumu.
Kamēr Katnisa un Pīta dodas tūrē pa visiem 12 apgabaliem, var just, ka cilvēkos briest liela vētra. Tauta sāk just cerību un zobgaļsīlis kļūst par pretestības kustības simbolu. Prezidents jūt, ka Katnisai tajā visā ir milzīga loma un vēlas viņu likvidēt, bet, kā to izdarīt nemanāmi, lai neizraisītu vēl lielākus nemierus? Viss vienkārši - likt viņai atgriezties Bada spēļu arēnā. Ir pienācis Bada spēļu 75. (īpašais) gads un šajās Bada spēlēs būs jāpiedalās jau uzvarējušajiem čempioniem - pa pārim no katra apgabala. Paši čempioni par to nav sajūsmā, jo uzvara Bada spēlēs taču vienmēr ir bijusi atslēga uz drošu un pārtikušu dzīvi. Šoreiz viss ir citādāk - katrs dalībnieks ir lielisks un spēcīgs savā veidā. Lai uzvarētu vairs nevar paļauties tikai uz veiksmi, lai izdzīvotu, dalībniekiem jāveido alianses. Šīs spēles ir īpašas arī ar savdabīgo spēles laukuma vidi, bet par to nestāstīšu, lai nesabojātu prieku skatoties vai lasot.
Šajās spēlēs Katnisai nākas iemācīties iedraudzēties un uzticēties. Pārbaudījumi ir grūti un mokoši. Tomēr sadarbība nes savus augļus. Neiztiek bez daudzām nāvēm, tomēr spēles beidzas pāragri - kā, to arī neatklāšu, lai ir pārsteigums.

Mans viedoklis par filmu kopumā:
Aktieru izvēle, manuprāt, ir visai laba. Katnisas (Dženifera Laurenca) un Pītas (Džošs Hačersons) tēlojums ir visai pārliecinošs un arī kā personības man abi šie aktieri liekas jautri un simpātiski. Protams, varam atkal priecāties par Lenija Kravica (Lenny Kravitz) atgriešanos Cinnas lomā. Jauno aktieru atlase ir bijusi visai sīva un Finnika lomai pat esot bijusi doma par R. Patinsonu (filmas "Krēsla" un "Harijs Poters" zvaigzne), tomēr esmu priecīga, ka viņa  vietā tikai izvēlēts vēl ne tik populārais un šarmantais Sems Klafins (Sam Claflin), kas iepriekš piedalījies tādās filmās kā "Sniegbaltīte un mednieks" un pēdējā "Karību jūras pirātu" filmā. Visās lomās nedaudz lētticīgs, tomēr uzticams. Arī citām lomām izvēlēti visai piemēroti aktieri.

Mani personīgi šī filmas daļa ļoti patīkami pārsteidza ar tērpu interesanto un skaisto dizainu. Sākot ar neparastajiem ikdienas apģērbu piegriezumiem un beidzot ar kroņa numuru - Katnisas kāzu kleitu. Katra detaļa ir pārdomāta un ar savu rozīnīti. Ļoti skaisti. Ar draudzeni pasmējāmies, ka Effijas lomā labi iejustos Lady Gaga, jo viņas tērpi, tāpat kā grāmatā, vienmēr ir elpu aizraujoši pat tad, ja tas nav domāts vārda labākajā nozīmē. Arī dekorācijas un kontrastējošie skati starp dažādiem apgabaliem labi iekļaujas stāstā.



Filmas režisors šoreiz gan ir cits - Francis Laurencs (Frnacis Lawrence), kurši pielicis savu roku arī tādu filmu tapšanā kā "Ūdens ziloņiem" (Water for Elephants), "Konstantīns" (Constantine) un "Es esmu leģenda" (I am Legend). Piezīmei - nē, viņš nav rados ar Katnisas lomas atveidotāju. Man patīk filmēšanas stils, leņķi un kopējās sajūtas, kas pārņem skatoties šo filmu. Specefekti arī ir visai ticami, piemēram, man ļoti iespaidīgi likās paviāni un liesmas tērpu transformāciju laikā. Mūzika gan mani īpaši neuzrunāja.

Kopumā filmu es novērtētu ar 8, galvenokārt tāpēc, ka tā bija tik tuvu grāmatai. Bija daži jocīgi momenti, bet visumā man filma ļoti patika. Ja ir redzēta tikai pirmā filma, otrā daļa ir visai aizraujoša un bagāta pārsteigumiem. Tomēr, ja par pirmās daļas stāstu nav ne mazākās nojausmas, var nesaprast, kas īsti notiek, jo nekas daudz nav paskaidrots. To var skatītes ģimenes lokā, ja nav iebildumu pret asinsizliešanas skatiem un dziļām politiskām pārdomām, kaut gan uz kopējā fona šo filmu nevarētu nosaukt par asiņaināko. Būtu bail iedomāties, ko ar šo stāstu varētu izdarīt Tarantīno, bet šoreiz viņa asinskārā roka tur nav pielikta un vardarbības scēnas nerada sliktu dūšu vai riebumu.  Ir nedaudz kailuma, tomēr visas pikantās detaļas ir piesegtas. Iesaku gan grāmatas faniem, gan tiem, kas grāmatu nav lasījuši - noskatīsieties un liksies, ka esat lasījuši :)
Lai patīkama skatīšanās un atcerieties, kurš ir patiesais ienaidnieks!

 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru