Pakošanās
3 gadu laikā esam apauguši ar dažādām mantām, krāmiem un, manā gadījumā, lielu daudzumu apģērba un grāmatu. Lielais jautājums - kā lai visu sapako ergonomiski un gudri. Protams, var to darīt pēdējās divās dienās sametot visu čupās pa kastēm un maisiem, bet šāda veida pakošanās radīs tikai vēl lielāku haosu, kad būs laiks mantas izpakot. Es izlēmu pieturēties pie stingras klasificēšanas, iegrāmatošanas un iepakojumu identifikācijas metodes. Tas nozīmē, ka līdzīgo lieku ar līdzīgo, izvēloties piemērota izmēra kastes vai maisus, kurus vēlāk marķēju ar uzrakstiem, kas tur atrodas.
Kastes var dabūt no veikaliem, caur draugiem vai darbavietās. Es teiktu, ka dažāda izmēra kastes ir labākā izvēle. Smagākas lietas labāk pakot mazākās kastēs vai koferos ar riteņiem. Mazos knibučus un trauslās lietas arī labāk salikt pa neliela izmēra kastēm, lai izvairītos no lietu lūšanas pārbraucot. Kastes vēlams samarķēt ar bultiņām un glāzītēm, kas apzīmē kastes augšgala virzienu un trauslo lietu esamību. Uz kastes vāka un sāniem vēlams sarakstīt saturu, lai meklējot konkrēto priekšmetu nevajadzētu plēst vaļā visas kastes.
Šeit arī nāk iekšā klasifikācija - jo gudrāk sapakosi un sašķirosi, jo vieglāk pašam būs visu meklēt. Ja kastu nepietiek pilnīgi visam, drēbes var ļoti veiksmīgi sapakot lielajos miskastes maisos. Jāņem tādi, kas izturēs attiecīgo svaru un neplīsīs, ja aizķersies aiz kādas naglas vai stūra. Visas trauslās lietas noteikti jāietin avīzēs vai burbuļplēvē. Liekot tās kastēs, kaste jāpiekrāmē tā, lai priekšmetiem nebūtu daudz brīvās vietas kustībai, jo, mētājoties pa kravas mašīnu, arī satītās lietas var saplīst. Protams, arī spiest un lauzt mantas pakojoties nav prātīgi. Citreiz labāk atrast citu kasti, nevis mēģināt visu saspiest vienā.
Es ieteiktu visu pakot pa istabām, jo tad lietas nenoklīdīs un būs vieglāk tās salikt jaunajās mājās. Lai pārlieku nenogurtu, pakošanās jāsāk ļoti laicīgi. Es sāku nedēļu iepriekš. Ir vērts kritiski izvērtēt, kuras mantas līdz jaunajām mājām noteikti netiks lietotas, tās arī būtu pirmās rindā uz pakošanos. Pamazām var sākt pakot tās lietas, kuras tiks lietotas visai drīz pēc pārbraukšanas. Pašā pēdējā kārtā jāpako lietas, kuras lieto katru dienu, piemēram, higiēnas piederumi, tehnika, vajadzīgākie trauki utt.
Vēl viena lieta - vai tiešām viss ir vajadzīgs? Pārvākšanās ir lieliska iespēja kritiski izvērtēt, no kurām lietām varētu tikt vaļā. Salauzto vai nu salabot vai izmest ārā. Nevajadzīgo, bet funkcionālo atdot labdarībai vai piedāvāt draugiem. Piemēram, man ir liela tendence noaugt ar krāmiem. Visādas smuklietiņas un knibuči krājas paši no sevis. Vēl neesmu tajā posmā, lai atdotu visu, bet jau sāku kritiskāk vērtēt, ko tad varētu izfīrēt un aizmirst. Vēl grūtāk ir tad, ja jāpārvācas uz mazākām telpām, tad nu gan vairs nav izvēles.
Nākamajā rakstā pastāstīšu par pašu pārvākšanās procesu.
3 gadu laikā esam apauguši ar dažādām mantām, krāmiem un, manā gadījumā, lielu daudzumu apģērba un grāmatu. Lielais jautājums - kā lai visu sapako ergonomiski un gudri. Protams, var to darīt pēdējās divās dienās sametot visu čupās pa kastēm un maisiem, bet šāda veida pakošanās radīs tikai vēl lielāku haosu, kad būs laiks mantas izpakot. Es izlēmu pieturēties pie stingras klasificēšanas, iegrāmatošanas un iepakojumu identifikācijas metodes. Tas nozīmē, ka līdzīgo lieku ar līdzīgo, izvēloties piemērota izmēra kastes vai maisus, kurus vēlāk marķēju ar uzrakstiem, kas tur atrodas.
Kastes var dabūt no veikaliem, caur draugiem vai darbavietās. Es teiktu, ka dažāda izmēra kastes ir labākā izvēle. Smagākas lietas labāk pakot mazākās kastēs vai koferos ar riteņiem. Mazos knibučus un trauslās lietas arī labāk salikt pa neliela izmēra kastēm, lai izvairītos no lietu lūšanas pārbraucot. Kastes vēlams samarķēt ar bultiņām un glāzītēm, kas apzīmē kastes augšgala virzienu un trauslo lietu esamību. Uz kastes vāka un sāniem vēlams sarakstīt saturu, lai meklējot konkrēto priekšmetu nevajadzētu plēst vaļā visas kastes.
Šeit arī nāk iekšā klasifikācija - jo gudrāk sapakosi un sašķirosi, jo vieglāk pašam būs visu meklēt. Ja kastu nepietiek pilnīgi visam, drēbes var ļoti veiksmīgi sapakot lielajos miskastes maisos. Jāņem tādi, kas izturēs attiecīgo svaru un neplīsīs, ja aizķersies aiz kādas naglas vai stūra. Visas trauslās lietas noteikti jāietin avīzēs vai burbuļplēvē. Liekot tās kastēs, kaste jāpiekrāmē tā, lai priekšmetiem nebūtu daudz brīvās vietas kustībai, jo, mētājoties pa kravas mašīnu, arī satītās lietas var saplīst. Protams, arī spiest un lauzt mantas pakojoties nav prātīgi. Citreiz labāk atrast citu kasti, nevis mēģināt visu saspiest vienā.
Es ieteiktu visu pakot pa istabām, jo tad lietas nenoklīdīs un būs vieglāk tās salikt jaunajās mājās. Lai pārlieku nenogurtu, pakošanās jāsāk ļoti laicīgi. Es sāku nedēļu iepriekš. Ir vērts kritiski izvērtēt, kuras mantas līdz jaunajām mājām noteikti netiks lietotas, tās arī būtu pirmās rindā uz pakošanos. Pamazām var sākt pakot tās lietas, kuras tiks lietotas visai drīz pēc pārbraukšanas. Pašā pēdējā kārtā jāpako lietas, kuras lieto katru dienu, piemēram, higiēnas piederumi, tehnika, vajadzīgākie trauki utt.
Vēl viena lieta - vai tiešām viss ir vajadzīgs? Pārvākšanās ir lieliska iespēja kritiski izvērtēt, no kurām lietām varētu tikt vaļā. Salauzto vai nu salabot vai izmest ārā. Nevajadzīgo, bet funkcionālo atdot labdarībai vai piedāvāt draugiem. Piemēram, man ir liela tendence noaugt ar krāmiem. Visādas smuklietiņas un knibuči krājas paši no sevis. Vēl neesmu tajā posmā, lai atdotu visu, bet jau sāku kritiskāk vērtēt, ko tad varētu izfīrēt un aizmirst. Vēl grūtāk ir tad, ja jāpārvācas uz mazākām telpām, tad nu gan vairs nav izvēles.
Nākamajā rakstā pastāstīšu par pašu pārvākšanās procesu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru