Grāmatas var būt ļoti dažādas. Ir tādas, kurās ir tikai teksts, ir tādas, kurās parādās attēli vai ilustrācijas, un ir arī tādas, kuras atverot, paveras pilnīgi jauna pasaule. Runa ir par trīsdimensionālajām grāmatām, kuras angliski sauc par "Pop-up" jeb izlecošajām grāmatām. Parasti tās ir ļoti krāšņas un domātas bērniem. Tajās ir daudz pārsteigumu, noslēpumu un kustīgu detaļu. Šīs grāmatas var būt papildinātas ar tekstu vai arī nē. Tās var kalpot arī kā rotaļlieta.
Man bērnībā bija vairākas šādas grāmatas, bet vislabāk atceros 2 - viena bija Viktorijas laika leļļu māja ar visām mēbelēm un ģimeni, kuru varēja pārvietot no vienas istabas citā; otra grāmata bija ļoti skaists koks ar dažādiem dzīvnieciņiem visās četrās sezonās (sadalīta 4 fragmentos). Abas šīs grāmatas bija pilnīgi atveramas un sasienamas sānos, līdz ar to veidojās noslēgts aplis, kuru varēja grozīt un spēlēties no visām pusēm. Ak jā, vēl man bija satriecoša grāmata par sabojāto hamburgeru - grāmatai ir hamburgera forma, katra lappuse ir sastāvdaļa (siera šķēle, salāta lapa utt.), bet zem kustīgajiem elementiem ir visādas preteklības . Brīnišķīgas atmiņas.
Lai plašāk raksturotu dažādus interaktīvo grāmatu veidus, angliski lieto terminu "movable books" jeb kustīgās grāmatas. Šis termins ietver sevī izlecošās, transformējamās, tuneļu, rotējošās, izvelkamās un citu veidu grāmatas. Ir daudzas iespējas, kā šīs grāmatas padarīt interesantas. Piemēram, paceļot koka lapu, zem tās var atrast kukainīti; pavelc aiz bultiņas un no koka izlec vilks...
Interesanti ir tas, ka pirmās kustīgās grāmatas bija domātas pieaugušajiem. Lēš, ka tās parādījās jau viduslaikos kā 14. gadsimta astroloģijas grāmatas. Tām sekoja anatomijas grāmatas, kas parādīja cilvēka ķermeni šķērsgriezumā. Galvenokārt visām pirmatnējām kustīgajām grāmatām bija izglītojošais nevis izklaidējošais mērķis. Izklaidei tās sāka izmantot vien 18. gadsimtā. Popularitātes augšgalā kustīgās grāmatas nokļuva 19. gadsimta Vācijā. 20. gadsimta pirmajā pusē tās jau bija ieguvušas popularitāti visā pasaulē. Plašāku informāciju par šo grāmatu vēsturi var atrast Wikipedia.
Uztaisīt pašam savu variantu nav nemaz tik sarežģīti.Viss triks slēpjas mehānikā - saloki un pielīmē princips.
Kā redzat, idejas ir neizsmeļamas un jebkurš var uzmeistarot savu unikālo grāmatu. Šī ir arī lieliska aktivitāte bērniem. Grāmatu taisīšanu var padarīt par atrakciju bibliotēkā vai privātajā ballītē. Arī pieaugušajiem šāda meditatīva nodarbe var būt ļoti noderīga, lai nomierinātu nervus pēc saspringtas darba dienas.
Padalīšos ar dažiem interesantiem attēliem, kas var iedvesmot un dot jaunas idejas.
 |
| Manējā bija ļoti līdzīga šai grāmatai |
Nu redz, pat izdevās atrast savu grāmatu ;)
Lai plašāk raksturotu dažādus interaktīvo grāmatu veidus, angliski lieto terminu "movable books" jeb kustīgās grāmatas. Šis termins ietver sevī izlecošās, transformējamās, tuneļu, rotējošās, izvelkamās un citu veidu grāmatas. Ir daudzas iespējas, kā šīs grāmatas padarīt interesantas. Piemēram, paceļot koka lapu, zem tās var atrast kukainīti; pavelc aiz bultiņas un no koka izlec vilks...
Interesanti ir tas, ka pirmās kustīgās grāmatas bija domātas pieaugušajiem. Lēš, ka tās parādījās jau viduslaikos kā 14. gadsimta astroloģijas grāmatas. Tām sekoja anatomijas grāmatas, kas parādīja cilvēka ķermeni šķērsgriezumā. Galvenokārt visām pirmatnējām kustīgajām grāmatām bija izglītojošais nevis izklaidējošais mērķis. Izklaidei tās sāka izmantot vien 18. gadsimtā. Popularitātes augšgalā kustīgās grāmatas nokļuva 19. gadsimta Vācijā. 20. gadsimta pirmajā pusē tās jau bija ieguvušas popularitāti visā pasaulē. Plašāku informāciju par šo grāmatu vēsturi var atrast Wikipedia.
Uztaisīt pašam savu variantu nav nemaz tik sarežģīti.Viss triks slēpjas mehānikā - saloki un pielīmē princips.
Padalīšos ar dažiem interesantiem attēliem, kas var iedvesmot un dot jaunas idejas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru