Senatnīgā cirka šarms

 Kādreiz nebija ne televizoru, ne interneta un cilvēki izklaidējās pavisam savādāk. Viena no fascinējošajām izklaidēm, kas par dažām monētām bija pieejama gandrīz katram, bija cirks. Parasti gan cirks neatradās vienā vietā kā teātris vai opera. Tas nodrošināja īpašus panākumus, jo cirka ierāšanās pilsētā bija liels notikums, par kuru runāja vēl ilgi.

Vārda "cirks" epistemoloģiskā izcelsme ir no grieķu valodas vārda κίρκος (kirkos), kas apzīmē apli. Modernais cirks uzplauka 18. gadsimtā un piedāvāja skatītājiem dažādu talantu un triku priekšnesumu. Vairāk par cirka vēsturi var uzzināt no šī Wikipedia raksta angļu valodā. Cirka pārvietošanās no vienas vietas uz otru strauji attīstījās līdz ar dzelzceļa tīklu attīstību, kas ļāva pārvietot lielas cirka trupas. Ceļojošā cirka vilciena sastāvā pārvadāja dresētos eksotiskos dzīvniekus, skaistās virves dejotājās un akrobātus, smieklīgos klaunus, iluzionistus, cilvēkus ar visādām dīvainām īpašībām (bārdainā dāma, spēkavīrs, punduri un dažādi kropļi bija īpaši populāri), pārējos cirka māksliniekus un darbiniekus.

Šie cilvēki ne vienmēr saņēma godīgu samaksu par savu darbu, dzīvnieku dresūra notika īpaši nežēlīgi, bet atrasties cirka trupā tomēr bija labāk nekā uz ielas - virs galvas ir jumts, vēderā - ēdiens un pārējie cirka darbinieki ir kā liela un ļoti īpatnēja ģimene.

Īpaši lielu popularitāti cirks bija ieguvis Anglijā 19. gadsimtā un ASV 20. gadsimta sākumā. Klasiskais cirks asociējas ar lielu krāsu dažādību, milzīgu telti, dažādiem našķiem, skaļu mūziku un daudz, daudz jautrības. Protams, tas ir romantizētais cirka tēls, bet reizēm nedaudz pietrūks šādas ikdienas romantikas un gribas tajā vismaz ieskatīties un pavērot, kā tad izklaidējās mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas savā jaunībā.

Lai gan mūsdienās cirks ir stipri mainījies, tomēr senā cirka šarms ir saglabājies video ierakstos, grāmatās, mūzikā un filmās. Šķiet, visiem ir zināma "klasiskā" cirka melodija, kas bieži vien tiek izmantota dažādās epizodēs, kur parādās cirks. Kopumā cirka mūzika ir aktīva, skaļa un rosina darbību.

Ir arī modernākas interpretācijas par cirku, šovu un priekšnesumu (lai gan neesmu Britnijas fans, šis video parāda modernizētu klasiskā cirka versiju). Un kāpēc gan ne.

Nepiemirsīsim arī grāmatas. Par cirka tēmu to ir ļoti daudz. Bērnībā ar sajūsmu tika lasīti Enidas Blaitones romāni, kur viena no mistērijām norisinājās cirkā. Viņa arī sarakstījusi veselu grāmatu sēriju par cirku. Lai gan tās ir bērnu grāmatas, tomēr sava daļa piedzīvojuma var noderēt arī pieaugušajiem. Protams, Blaitone nav vienīgā rakstniece, kas cirku izmanto savā daiļradē, ir arī daudzi citi.

Nevar izlaist grāmatu, kas kļuva par moderno klasiku un interpretēta šarmantā filmā - Sāras Grūenas "Ūdens ziloņiem". Šī filma atklāj cirka aizkulišu intrigas. Kaislīgs mīlas stāsts, labs aktieru sastāvas un, protams, zilonis.

Man arī ļoti patika cirka attēlojums Tima Bērtona filmā "Lielā zivs", kur galvenais varonis ierauga savu mūža mīlu cirka priekšnesuma laikā. Edvards piekrīt strādāt cirkā par velti, lai tikai uzzinātu, kas ir viņa sapņu sieviete. Burvīgas scēnas un mīlas stāsts.

Lai vai kā, reizēm gribas atgriezties bērnībā un atkal ar lielām acīm vērot brīnumainus priekšnesumus, priecāties par apbrīnojamajiem dzīvniekiem un talantīgiem cirka māksliniekiem. Cirka šarms nemirst nekad.