Parādi savu somu

Ievēroju interneta akciju "Parādi savu somu" un man dikti iepatikās. Apskatot vairākus blogeru ierakstus, nolēmu parādīt arī savu somas saturu. Saņemot aizsācēja Daiņa svētību, vēlos šo rakstu sēriju izplatīt arī bibliotekāru vidū :)

Man īr visai plaša somu kolekcija. Ir gan lielas, gan mazas, bet tomēr priekšroku ikdienā dodu ietilpīgām somām. Pēdējā laikā arvien biežāk braucu ar divriteni, tāpēc bagāžnieka somas iegāde kļuva par nepieciešamību. Apskatot neskaitāmus variantus internetveikalos,  atradu savu "īsto". Galvenie kritēriji somas izvēlē bija tās ietilpība, ērtums un izskats. Bieži braucu iepirkties un pārlieku sportiska soma pilsētas centrā izskatās nevietā, tāpēc meklēju kompromisu starp ērtumu un dizainu. Draudzenes izbrīnā iepleš acis, kad savu sportisko "ikdienas" somu sāku kabināt uz riteņa. Sistēma ir ļoti ērta - darbojas uz klipšiem un aiztaisās kā kabatiņa, lai neķertos.
Galvenās lietas manā somā ir nemainīgas - naudas maks, telefons, atslēgas, saulesbrilles, galvenie skaistumkopšanas nieki un kaut kāda lasāmviela.
Naudas maks ir dāvana no vīra, kalpo jau kādus 3 gadus, bet vēl joprojām ir ļoti labā stāvoklī. Tajā turu visas svarīgās lietas - nudu, klienta kartes, ID, bibliotēkas lasītāja karti, mazu pildspalvu, draugu adrešu sarakstu, medikamentus, laimes monētu (vīrs atveda no Parīzes), kuponus un mazas šķērītes. Bez maka - nu galīgi nekur.
Saulesbrilles un lietussargus mainu pēc noskaņojuma. Anglijā laiks ir ļoti mainīgs un abi šie priekšmeti ļoti bieži tiek izmantoti vienas dienas laikā.
Atslēgu saišķis nav nekāds dižais. Kādreiz biju piekārusi visus ceļojumos sapirktos piekariņus, bet to kļuva pārāk daudz, tāpēc atstāju tikai vienu no Amsterdamas un veikala ratiņu monētiņu.
Lai neaizmirstu lūpu balzāmu un citus ikdienā vajadzīgos niekus, esmu salikusi tos vienā mazā maisiņā, kas ceļo no somas uz somu, kad dodos kādā ilgākā pārgājienā.
Vēl mēdzu turēt somā salokāmo taišņu ar rokturi, ja nu gadījumā sapērku vairāk lietu nekā varu ielikt somā. Ekoloģiskāk nekā ņemt plastmasas maisiņus, lai gan arī tos parasti izmantoju otrreiz kā miskastes maisus.
Bez lasāmvielas nu galīgi nekur. Tā mainās atkarībā no noskaņas un galamērķa. Jau kopš skolas laikiem kļuva par ieradumu nēsāt līdzi grāmatas, žurnālus un tagad arī elektronisko ierīci ar virtuālo bibliotēku. Šobrīd gan ir mazāk iespēju lasīt ceļā, jo dzīvoju ļoti tuvu pilsētas centram, kurp dodos kājām vai uz divriteņa, bet reizēm paņemu lasīšanas pauzīti parkā vai kafejnīcā.
Arvien biežāk ņemu līdzi arī savu planšetdatoru. Tas ir kļuvis par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Ļoti ērts veids kā aizpildīt pauzes. Savu jauko Samsung saņēmu dāvana no vīra. Sākumā domāju, ka man tādu nemaz nevajag, maldījos, vajag gan.
Telefons man galvenokārt ir tikai saziņas līdzeklis. Tam lielu vērību nepievēršu, lai gan funkcionalitātes ziņā mans modelis nav no sliktajiem. Tam ir arī īpaša stereoskopiskā 3D fīča, kuru parasti neizmantoju. Ikdienā priecē vāciņš ar pūcīti.
Vēl mēdzu ņemt līdzi piezīmju kladi, kur pierakstīt savas pārdomas par dzīvi. Tam ir vairāk terapeitiska nevis praktiska nozīme. Reizēm gribas izteikties, bet ne vienmēr ir vajadzīga auditorija.

Šīs ir galvenās lietas, ko mēdzu nēsāt apkārt kā tāds gliemezītis - viss svarīgais vienmēr līdzi.

Daži piemēri, kuri mani iedvesmoja uz šo rakstu:
Marii grāmatplaukts
Tējtasīte
Klejotāja
Spīgana
Ir arī daudzi citi ieraksti par šo tēmu, tāpēc ir vērts paskatīties stafetes nodošanas saites vai vienkārši ierakstīt meklētājā atslēgvārdus "Parādi savu somu". Ceru, ka šī akcija uzņems apgriezienus un izplatīsies ne tikai grāmatu blogeru vidū, bet būs manāma arī citur. Turpinot tradīciju, nododu stafeti LBB JSS draudzīgajam kolektīvam. Gribu redzēt, kas somās bibliotekāriem un informācijas speciālistiem ;)

Promo - Lasiet saviem bērneim!

Lūk, vēl viens promo par to, ka lasīšana ir ļoti vajadzīga un noderīga.

Senatnīgā cirka šarms

 Kādreiz nebija ne televizoru, ne interneta un cilvēki izklaidējās pavisam savādāk. Viena no fascinējošajām izklaidēm, kas par dažām monētām bija pieejama gandrīz katram, bija cirks. Parasti gan cirks neatradās vienā vietā kā teātris vai opera. Tas nodrošināja īpašus panākumus, jo cirka ierāšanās pilsētā bija liels notikums, par kuru runāja vēl ilgi.

Vārda "cirks" epistemoloģiskā izcelsme ir no grieķu valodas vārda κίρκος (kirkos), kas apzīmē apli. Modernais cirks uzplauka 18. gadsimtā un piedāvāja skatītājiem dažādu talantu un triku priekšnesumu. Vairāk par cirka vēsturi var uzzināt no šī Wikipedia raksta angļu valodā. Cirka pārvietošanās no vienas vietas uz otru strauji attīstījās līdz ar dzelzceļa tīklu attīstību, kas ļāva pārvietot lielas cirka trupas. Ceļojošā cirka vilciena sastāvā pārvadāja dresētos eksotiskos dzīvniekus, skaistās virves dejotājās un akrobātus, smieklīgos klaunus, iluzionistus, cilvēkus ar visādām dīvainām īpašībām (bārdainā dāma, spēkavīrs, punduri un dažādi kropļi bija īpaši populāri), pārējos cirka māksliniekus un darbiniekus.

Šie cilvēki ne vienmēr saņēma godīgu samaksu par savu darbu, dzīvnieku dresūra notika īpaši nežēlīgi, bet atrasties cirka trupā tomēr bija labāk nekā uz ielas - virs galvas ir jumts, vēderā - ēdiens un pārējie cirka darbinieki ir kā liela un ļoti īpatnēja ģimene.

Īpaši lielu popularitāti cirks bija ieguvis Anglijā 19. gadsimtā un ASV 20. gadsimta sākumā. Klasiskais cirks asociējas ar lielu krāsu dažādību, milzīgu telti, dažādiem našķiem, skaļu mūziku un daudz, daudz jautrības. Protams, tas ir romantizētais cirka tēls, bet reizēm nedaudz pietrūks šādas ikdienas romantikas un gribas tajā vismaz ieskatīties un pavērot, kā tad izklaidējās mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas savā jaunībā.

Lai gan mūsdienās cirks ir stipri mainījies, tomēr senā cirka šarms ir saglabājies video ierakstos, grāmatās, mūzikā un filmās. Šķiet, visiem ir zināma "klasiskā" cirka melodija, kas bieži vien tiek izmantota dažādās epizodēs, kur parādās cirks. Kopumā cirka mūzika ir aktīva, skaļa un rosina darbību.

Ir arī modernākas interpretācijas par cirku, šovu un priekšnesumu (lai gan neesmu Britnijas fans, šis video parāda modernizētu klasiskā cirka versiju). Un kāpēc gan ne.

Nepiemirsīsim arī grāmatas. Par cirka tēmu to ir ļoti daudz. Bērnībā ar sajūsmu tika lasīti Enidas Blaitones romāni, kur viena no mistērijām norisinājās cirkā. Viņa arī sarakstījusi veselu grāmatu sēriju par cirku. Lai gan tās ir bērnu grāmatas, tomēr sava daļa piedzīvojuma var noderēt arī pieaugušajiem. Protams, Blaitone nav vienīgā rakstniece, kas cirku izmanto savā daiļradē, ir arī daudzi citi.

Nevar izlaist grāmatu, kas kļuva par moderno klasiku un interpretēta šarmantā filmā - Sāras Grūenas "Ūdens ziloņiem". Šī filma atklāj cirka aizkulišu intrigas. Kaislīgs mīlas stāsts, labs aktieru sastāvas un, protams, zilonis.

Man arī ļoti patika cirka attēlojums Tima Bērtona filmā "Lielā zivs", kur galvenais varonis ierauga savu mūža mīlu cirka priekšnesuma laikā. Edvards piekrīt strādāt cirkā par velti, lai tikai uzzinātu, kas ir viņa sapņu sieviete. Burvīgas scēnas un mīlas stāsts.

Lai vai kā, reizēm gribas atgriezties bērnībā un atkal ar lielām acīm vērot brīnumainus priekšnesumus, priecāties par apbrīnojamajiem dzīvniekiem un talantīgiem cirka māksliniekiem. Cirka šarms nemirst nekad.

Draudzīgais cirka zilonītis

Sveiki,
Šodien gribas nedaudz padalīties ar savu pēdējā laika veikumu - plīša zilonīti.
Šo zilonīti uzšuvu īpaši vienai draudzenei, kur gaida bērniņu un rīkoja gaidību ballīti. Izlēmu, ka vēlos uzdāvināt kaut ko jauku un ļoti personīgu. Draudzene gaida puiku, tāpēc nolēmu uzšūt ziloni.

 Piegrieztni atradu Tildas rokdarbu grāmatā. Man ļoti patīk viņas grāmatas, jo tajās atrodamie projektiņi ir salīdzinoši vienkārši, bet labi iederas jebkurā interjerā. Un labākais ir tas, ka visu šarmu piedod rokdarbnieka izdoma, materiālu izvēle un citas mazas detaļas, kas padara katru projektu unikālu.

 

Nevēlos pārkāpt autortiesības, tāpēc, diemžēl, piegrieztni nevaru ievietot savā blogā, bet tās var atrast grāmatās un diezgan daudz kas pieejams internetā (tiesa gan nelegāli). Audumus iegādājos tirgū, IKEA un lentītes ir no rokdarbu veikala.  Pamata audums bija gaišs, bet ziloņa pelēko krāsu panācu audumu nokrāsojot ar auduma krāsu. Izmantoju sarainu otu, lai panāktu tekstūras efektu. Ausis un pēdas oriģināli ir no tā paša auduma kā bikses, bet novecojuša efekta panākšanai nokrāsoju ar to pašu krāsu kā visu zilonīti. Bikšelēm apdari taisīju no lentītēm. Tā kā zilonītis ir domāts bērnam, nešuvu  pogas vai citus nieciņus, lai izvairītos no veselībai bīstamām detaļām. 

Manuprāt, sanāca ļoti simpātisks maza džentlmeņa pavadonis :)

Fiksie speķa pīrādziņi

Šie ir veselīgie speķa pīrādziņi. Pamatā ir pilngraudu milti. Vienai nelielai porcijai nemaz nevajag daudz:
Mīklai:
2g sausā rauga
100 silta izkausēta sviesta
125 ml piena (nedaudz pasildīta)
200 g pilngraudu miltu
50 g balto kviešu miltu
sāls, cukurs

Pildījumam:
speķītis
sīpoli

Gatavošanas process pavisam vienkāršs. Mīklu iejauc un atstāj uz brīdi. Tai ir jābūt vijīgai, bet tā nedrīkst lipt pie rokām. Ja līp, pieber vēl miltus. Kamēr mīkla nostāvas, smalki sagriež sīpolus un speķīti. Es izvēlējos cept maziņus pīrādziņus. Mīklu izrullēju un izspiedu aplīšus ar glāzi. Saliek pildījumu un saspiež maliņas. Tām labi jāturas kopā, lai pildījums nebirtu ārā. Šie pīrādziņi tikai nedaudz palielinās apjomā. Cep karstā krāsnī (200°C) kādas 10-12 minūtes (atkarībā no pīrādziņu izmēra).
Lai labi garšo!