Puisēns, kurš uzaudzināts kapsētā

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, ka mirušo cilvēku gari nekur nav pazuduši, bet turpina savdabīgu dzīvi turpat kapsētā? Kā būtu, ja Taisaulē aizgājušie izlemtu glābt nevainīgu mazuli no neizbēgamas nāves un sāktu par viņu rūpēties? Tieši tā notiek Nīla Geimena (Neil Gaiman) "Kapsētas grāmatā" (The Graveyard Book).

Bods ir ļoti neparasts puisītis. Apmēram viena gada vecumā visu viņa ģimeni brutāli noslepkavo un viņam tikai brīnumainā kārtā sanāk izbēgt no briesmīgā likteņa. Bēgot no slepkavas, mazulis ieklīst kapsētā, kur mirušie izlemj mazo pasargāt un audzināt kā pašu bērnu. Slepkava pazaudē pēdas, bet nav aizmirsis par savu uzdevumu un turpina apdraudēt Boda dzīvību ārpus kapsētas.
Tā kā mirušo gari nevar pamest kapsētu, aizbildniecību par puisēnu savās rokās ņem Silas, kurš ir īpatnēja, noslēpumaina persona, kas var ceļot starp abām pasaulēm. Viņš atrod ēdienu un citas lietas, kas nepieciešamas bērnam, un kļūst par Boda skolotāju. Ar laiku gari iemāca Bodam kļūt neredzamam, iet cauri cietiem priekšmetiem un uzdzīt bailes. Bods daudz uzzina par dzīvi no viņu stāstiem un sāk ilgoties pēc iespējas dzīvot ārpus kapsētas.
Tīņu vecumā viņš uzzina savas ģimenes traģisko likteni un vēlas atriebties savam ienaidniekam. Dzīve atkal viņus saved kopā un ...
Te nu es apstāšos, lai atstātu intrigas garšu un vēlmi pašiem izlasīt, kas tad notiek ar Bodu - vai viņš uzvar, vai viņam būs "normāla" dzīve?
Nīls Geimens ir kļuvis par vienu maniem iecienītākajiem autoriem. Viņš ir sarakstījis brīnišķīgas grāmatas - pazīstamākās ir "Zvaigžņu putekļi" un "Koralīna". Viņš prot iepīt pārdabisko ikdienišķajā un uzturēt intrigu līdz pašām grāmatas beigām. Geimana radītās pasaules nav pilnīgi atrautas no realitātes, tomēr pārsteidz ar saviem īpašajiem elementiem.

"Kapsētas grāmata" ir ļoti savdabīga. No vienas puses, tā visai reālistiski parāda, kā bērns aug, attīstās un dara blēņas, no otras puses - tā piedod svaigu skatījumu uz vērtībām un vajadzībām, kuras mums ikdienā šķiet tik svarīgas. Grāmatas auditorija varētu būt bērni un jaunieši vecumā ap 12 gadiem, bet tas nenozīmē, ka šis stāsts neaizraus pieaugušos. Pati šo grāmatu sāku šķirstīt labdarības veikaliņā, kamēr stāvēju rindā uz pielaikošanas kabīnēm. Sanāca gaidīt ilgi - kamēr tiku iekšā, biju jau izlasījusi dažas pirmās lappuses. Āķis lūpā un grāmatu nopirku (tā maksāja vien pusotru mārciņu). Nenožēloju, jo stāsts un rakstīšanas stils pilnībā atbilst manai gaumei. Novērtējumā varētu dot atzīmi 7 no 10, jo grāmatas apjoms nav visai liels un varoņu raksturus varētu attīstīt, kā arī atliek vieta mitoloģiskās daļas paplašināšanai. Tomēr, kā bērnu grāmata, tā ir tiešām laba.